Vispirmām kārtām – publikai, kas arvien vairāk novērtē festivāla sniegtās muzikālās iespējas un izbauda to.

 

Ir grūti iedomāties, kādu spēku un atdevi ir snieguši tehniskā personāla cilvēki visas nedēļas garumā tādā karstumā uzbūvējot visu šo.  Es ļoti ceru, ka nākamgad viņi neatteiks! Starp citu, liela daļa no viņiem šodien joprojām strādā Salacgrīvā.

 

Festivāls aug straujāk, nekā dažkārt mēs tiekam tam līdzi. Mūsu tirgus ir ļoti mazs. Mēs paši to darām tikai ceturto reizi, un tuvu ne visiem, kuri ir iesaistīti festivālā, tā ir ikdiena strādāt tāāāda apjoma projektos. To var pamanīt daudzos sīkumos, tomēr lielos vilcienos mēs esam apmierināti par to, kā aug festivāls.

 

Publiski izskanējušo pasākuma apmeklējumu veido gan pārdotās biļetes, gan ielūgumi. Darbiniekus, kuri ir gandrīz 3000, mēs šajā skaitā neiekļaujam. Pārdoto biļešu apjoms ir audzis par 30%, kopējais apmeklējums - nedaudz mazāk. Lai saglabātu saturisko un tehnisko kvalitāti, biļešu cena lēnām augs. Mums vairs nav iespēju (un mēs arī nevēlamies) augt uz apmeklētāju rēķina.

 

Liels prieks par apmeklētāju pieaugumu no ārzemēm. Žēl, ka bija daži praktiski trūkumi, kas neļāva viņiem justies kā mājās, bet to labosim nākamgad.

 

Stendi un zonas, kuras veido festivāla atmosfēru, šogad bija vēl nebijušā krāšņumā. Iespējams, tas ir tikpat liels sasniegums, kā grandiozie hedlaineru vārdi.

 

Pēc divām nedēļām mums ir MIKA koncerts Rīgā, bet tūdaļ pēc tam sāksim strādāt pie vēl labāka 5tā - “jubilejas” - festivāla, kurš noteikti pienāks ātrāk, nekā šobrīd mums liekas.