Positivus festivālā mēs visi strādājam, izklaidējas citi, bet vai citos festivālos mēs izklaidējamies? – Jā un nē. Beļģijā notiekošais Pukkelpop festivāls ir viens no festivāliem, kurā apvienojam derīgo ar patīkamo – meklējam jaunas idejas un jaunas grupas mūsu festivālam.
Mans Pukkelpop sākas ar patīkamu pārsteigumu no Tame Impala http://www.tameimpala.com/?enter – tā ir jauna grupa no Austrālijas, kas spēlē psihodēlisku un sapņainu mūziciņu, varētu tīri labi patik MGMT faniem, sevišķi tiem, kam labāk tīk MGMT otrais albums.
Seasick Steve mani neaizrauj – visu cieņu vecumam, bet manmūzikā tomēr tīk kaut kas jauns, un ja vecs – tad labāk ieraksti no vecajiem labajiem puķu bērnu laikiem. Nedaudz noķeram Kelis aizrautību un šarmu un mazliet ievērtējam arī Ellie Goulding. Skaidrs, ka BBC slavas dziesmas palīdzējušas jaunajai dziedātājai – uzstāšanās ir pārliecinoša un cilvēkiem patīk, bet, manuprāt, mūzika pārāk vienkārša. Mazliet nozēloju, ka esmu paņēmusi atpūtas pauzi Darwin Deez http://darwindeez.com laikā, jo puiši vēlāk stāsta par viņu ar sajūsmu – bijis jautri un krāsaini. The Kooks uz galvenās skatuves izskatās pabāli, bet Black Rebel Motorcycle Club http://www.blackrebelmotorcycleclub.com/ atveduši spēcīgu roku no Kalifornijas – jau sen gribēju viņus redzēt un neviļos – viņu mūzika dzīvajā skan daudz smagāk, plašāk un interesantāk! Vel labāks pārsteigums dzīvajā ir Biffy Clyro http://www.biffyclyro.com/ – ar pirmajām smagajām dziesmām aizbiedējuši daļu publikas parāda, ka var uzspēlēt gan tā, gan arī vieglāk – romantiskāk un jautrāk un Bubbles skan jau pavisam jauki. Diemžēl nepalieku līdz galam, jo gribas ievērtēt Band of Skulls http://bandofskulls.com/ , kas patiešām ir gana labi – varbūt ne jau gluži White Stripes, ar kuriem ne reti tiek salīdzināti, bet publiku pārliecina. Pēc šī visa roķīgā maratona Band of Horses http://www.bandofhorses.com/ nāk kā mierīgs rīta vējš pāri prērijai un vīri izskatās kā tikko no zirga nokāpuši – tiešām patīkama uzstāšanās. Nākamās divas jaunas grupas no Amerikas (liekas, ka vismaz divas trešdaļas no jaunajām grupām šogad Pukkelpopā ir no Amerikas) - Girls un Minus The Bear tomēr nespēj aizraut, lai kā arī censtos. Iron Maiden mani neinteresē nemaz, es aizeju paklausīties mūsējos – Stornoway, kas mazajā Chateau teltī uzbūruši sapņainu un romantisku pasaulīti. Tam seko mana nodeva manai pagātnei – ar bažām, bet tomēr dodod uz deju telti, lai pēc gandrīz 10 gadu pārtraukuma padejotu manas iepriekšējās dzīves guru – Laurent Garnier - radītās mūzikas ritmā. Ir labi! Franču šarms ar trompetēm un taurēm un nepārtraukti visos virzienos augošu tehno un publika jau ir pusmetru virs zemes! Vakara tuvojas milzu soļiem. Bet vēl paspējam novērtēt, ka Goldfrapp ir pazaudējusi savu mistisko tēlu un šarmu un pāri palicis tikai vienkāršs disko pops, Miike Snow kļuvis tikai labāks, bet Placebo – baigi labs un vēl piedevām Brian Molko ir kļuvis riktīgi šarmants –Black Eyed Boy tagad ir stilīga cepurīte un brilles! Flaming Lips ir mīļi, romatiski un jauki, pat pēc diezgan šokējošā uzstāšanās sākuma – viņiem piestāv krāsainie baloni un konfetti. These New Puritans http://www.thesenewpuritans.com/ tajā vakarā tā arī nesapratu – mūzika ir interesanta un uzstāšanās arī, bet vairs jau nesaprotu – patīk man vai nē. Ir vēls un pirmā Pukkepopa diena beigusies.
Otro dienu iesāk Kate Nash, bet viņas uzstāšanās liecina, ka ne mums vien ir grūti tik agri, mākslieniekiem uzstāties laikam ir vēl grūtāk. Ou Est Le Swimming Pool gan ir pamodušies un pamodina arī publiku. Viņi ir viens no maniem Pukkelpop labajiem pārsteigumiem, diemžēl Pukkelpop grupas karjerā ievelk kādu citu rezultātu… Spech Debelle ir pārliecinoša kā matemātikas skolotāja, savukārt ne Cribs, ne We Have Band nepārliecina. The White Lies is labi, bet tomēr nespēj mani atturēt no mazas pauzes otrās dienas mūzikas maratonā. Avi Buffalo, kuru uzstāšanos gaidu ar nepacietību ir ok, bet varēja būt vairāk dzīvības un vairāk „biezuma“. Atšķīrībā no Laurent Garnier Eels neko jauku no pagātnes izcelt nespēj, Foals ir pārliecinoši – ja viņu mūzika patīk – varat droši doties uz koncertu un skatīt dzīvajā! Local Natives http://www.thelocalnatives.com/ ir super labi – viņi varētu augt un augt, bet Mumford & Suns http://www.mumfordandsons.com/ jau ir lieli – sajūsminātas publikas pūļi neļauj piekļūt grupai ti tuvu, kā vēlētos, bet skaidrs ir viens – varam meklēt viņu tūres sarakstus – viņu koncerts ir jāredz. Hot Chips ir labi, kā jau gaidāms, bet ar to patīkamais vēl nebeidzas – uz Keles http://iamkele.com/ koncertu ierodas stipri mazāk cilvēku, bet viņš ir super labs! Arī Block Party dziesma šajā jaunajā ampluā skan vēl labāk! Pēc viņa sapņainie Beach House izklausās mazliet pabāli. Vakara nobeigumā - Snow Patrol, kā labs vīns, pārbaudīta vērtība.
Pēc piektdienas un sestdienas maratoniem, sestdiena ir daudz vieglāka. Die Antwoord vietā izvēlos Ash (puišu atsauksmes ir tikai pozitīvas) – atkal sauciens no pagātnes, bet šoreiz neviļos, ari jaunajās dziesmās. Vesela rinda jauno grupu (Surfer Blood, The Low Anthem, Broken Glass Heros, Sleepy Sun) diemžēl vēl neaizrauj ar savu dzīvo izpildījumu, bet The Drums, kas redzēti jau pavasarī kļuvuši vēl aizraujošāki, kādā dziesmā savu uzstāšanos paspilgtinot arī ar Happy Mondays leģendārajam Bezam cienīgu dejošanu no ģitārista puses. Festivāla lielais pārdzīvojums tomēr nav neviena no jaunajām grupām. The National http://www.americanmary.com/ mūs pārņem pilnībā – ar līdera balss tembru, dīvaino izturēšanos uz skatuves, kas visa koncerta laikā neļauj pazust sajūtai, ka ir kaut kas netverams, trausls, un šis brīnums, kas rodas uz skatuves, pazudīs. Tik vienkārši un skaisti. Broken Bells laikam zaudē manu emocionālo atdevi, jo nespēju atgūties no The Natonal uzstāšanās, bet neko sliktu par viņiem gan negribētu teikt. Pendulum ir sapulcinājis pārāk lielu pūli, lai viņus novērtētu pilnībā, bet Yeasayer http://www.amblingalp.com/ is labākais noslēgums festivālam, kāds vien var būt – kaut ieraksti mani nepārliecināja, pēc Pukkepop viennozīmīgi esmu Yeasayer fane.
